Kā dāsna morāles deva mainīja mūsu precēto dzīvi

Mums nav vadīts, lai izietu cauri tikai dzīves vietām, mums ir nepieciešami cilvēki, kurus mēs vērtējam kā fizioloģiskās un emocionālās drošības tīklus. Vienīgais,< we have taken our vows with is more important to us than ever. They occupy a far more central place in our emotional, physical, psychological and social make-up than they once did. We lean far too much on them for our sense of balance and wholeness than we once did. And thus, we are faced with a daunting task, to set that bond in cement, make it permanent, impregnable, not just from the outside but from within. We dish out promises by the dozen and lap them up with equal fervor. We do not just commit love and care and togetherness to our partner, we commit love, care and togetherness and exclusivity! We do not just commit what we will feel/unfeel for our partner but also what we will feel/unfeel for any third person in an unknowable future. We do not just promise them our bodies exclusively, we extract a claim on theirs to the exclusion of all others.

Nav brīnums, ka neticība tagad ir daudz vairāk. Jo mums nav atbalsta sistēmas, kas mums palīdzētu aizsargāt attiecību nepārtrauktību no īslaicīgām vai dziļākām neticībām attiecībā uz lielāku ievērojamāku nākotni, ko mēs esam izraudzījušies ar savu laulāto. Līdz viens Mūsdienās neizlēmības karstumā, īsumā, iespējams, nolemj doties prom no laulības un lielākiem pienākumiem vai alternatīvi viens nodevis, ka niknumā var izlemt izbeigt vienību, īsti nedomājot par< how relevant the indiscretion really is, even for the betrayer. There are no bumps to halt the tumble as hitherto. Saistītais lasījums: 7 padomi, kā panākt, lai laulības darbotos

Nodevība, pasaulē, no kuras mēs vērojam savu vērtības sajūtu vienīgais, var šķist daudz smagāks, apdraudošs un de stabilizējošs. Tas nav solījums iestādei vai sistēmai, kāda tā bija kādreiz; Tas ir solījums, kura pamatā ir mīlestība (ar romantiku un seksu kā dzenskrūvi), ko divi mūsdienu cilvēki visu mūžu veido kopā. Bet - diemžēl! - Mūsu sapņi, nākotnes plāni un dzīve (mēs dzīvojam tik daudz ilgāk) pārspēj savas vēlmes. Iepriekš laulībām nekad nevajadzēja būt iespējamai attiecībā uz seksu un romantiku; Un, ja dzirksteles lidoja starp pāru, tas bija tikai bonuss, nevis pamats; Un pat tad, kad dzirksteles lidoja un neizbēgami nomira, bija atbalsta armija, kas sāka darboties ģimenes sistēmas dinamikā. Šodien tas tā nav. Tiek apmainīti neiespējami solījumi, un nav atbalsta sistēmas, kas palīdzētu ar nepilnībām un nepilnībām. Iepriekš vienība bija lielāka par indivīdu, neoficiāls Ne-monogāmija to neapdraudēja; Mūsdienās indivīds ir augstākais, un tādējādi šīs individualitātes nodevība var likt visai saistībai šķist aizdomīga.

Iespējams, ka mūsu pašu savārgums ir kļuvis papildināts, jo Rietumu pasaules masveida ietekme uz mūsu pašu moriem un uzskatiem. Profesors, kuru es intervēju, man teica: “Rietumu sabiedrības ir ļoti individuālistiskas. Viņi saka "tas ir mans viedoklis". Šis individuālistiskais apgalvojums tiek sadalīts ģimenē… jūs pārāk labi apzināties savu individuālo stāvokli… jūs faktiski sarunāties ar šo stāvokli, kurā “man” ir galvenā nozīme. Tam nav sociālās bāzes; Sabiedrība ir “ASV”… Laulību sistēmas sabojājas, ņemot vērā nelīdzsvarotību starp individuālismu un sociālajām vēlmēm.”

Tas, kas lika krāpties?

Pirmkārt un galvenokārt, nežēlīgi, mēs visi esam kļuvuši par akliem ticīgajiem par utopisko ideālu “mūžīgā uzticība un romantika” kā “dabisks” un “normāls” laulības iznākums, kuras pamatā ir mīlestība, kas ir līdzvērtīga savienība. Ne uz 2,5, 10 vai pat 20 gadiem, bet līdz nāvei mēs daļēji daļēji. Patiesība ir tāda, ka seksuālā pievilcība mazināsies, romantika atdziest, mēs atradīsim mūsu partnerus neinteresantus, citi mūs uzbudinās un piesaistīs. Bet, kad kaut kas no tā notiek. Mūsu sabiedrībai, plašsaziņas līdzekļiem, valdības aģentūrām, reliģiskajiem līderiem un visām ir šī fiksētā un stingrā ideja par to, kā vajadzētu izvērsties mūsu seksuālajai, romantiskajai un ģimenes dzīvei. Un, ja tā nav, ir miljardu dolāru nozare, kas mums ieguldīta, lai mūsu lietas būtu pakļautas lietām. Mums pastāvīgi tiek stāstīts, kā sekot līdzi savu dzīvi vai atgūt romantiku vai saprast otru un būt modriem, ja mūsu partneri ir “attiecībās”. Mums ir jādara savs mazliet, lai saglabātu šīs perfektās mūžīgās attiecības!

Kad kāds partneris padodas citam ārpusē, tas kļūst par šī indivīda neveiksmi un tādējādi kļūst ārkārtīgi personisks. Vai nu tas ir par krāpnieku, vai arī tas ir par upuri, kurš varbūt nebija pietiekami labs. Katrā ziņā tā ir personīga neveiksme. Jo visi pārējie acīmredzot nav tik noraidīti!

Saistītais lasījums: Tas viss bija sācies ar nekaitīgu flirtu WhatsApp

Sanču pārrāvums, ar kuru apmainās tik nopietni, ko citi, domājams, pieturas, var padarīt mūsu laulības pārkāpēja citas vērtības pārāk aizdomās turamas. Kā mēs varam uzticēties, ka cilvēks ir labs tēvs/māte, politiķis, uzņēmējs, dēls/meita utt. Ja viņš/viņa nebūtu varējis ievērot tik pamatīgu solījumu? Un tāpēc no tā izriet, kā mēs varam būt kopā ar cilvēku, kurš nevar būt a labskaut kas? Neticība, kaut arī visa datu vēsture un socioloģija izrāda a cilvēku Transgresija mūsu dzīvē kļūst par personisku un nedzēru!

https: // www.bonoboloģija.com/6-cope-on-ko-viņi-learnt-about-themselves-after-viņi-cheated/