Plāns argumenta cikla izbeigšanai ar savu dzīvesbiedru

Daudzi pāri nonāk terapijā, kas ir gatavi strīdēties terapeita priekšā. Viņi katrs ir ievainots un cer, ka kāds apstiprinās savus viedokļus un neredzamo pirkstu, ka katra cilvēka prātā ir norādīts uz otru cilvēku. Paradoksālā kārtā terapeits nevar virzīt terapiju uz priekšu, virzoties uz priekšu.

Lai gūtu labumu no jebkāda veida terapijas, klientiem ir jājūtas dzirdētiem un jāsaprot. Attiecību terapijā terapeitam ir jāveido alianse ar abiem klientiem, palīdzot abiem justies apstiprinātam, saprotamam un pieņemamam. Tas var būt gandrīz neiespējams uzdevums, kad cilvēki var vainot viens otru un jūtoties aizsardzībā. Tā kā terapeits atbild ar empātiju pret vienu partneri, otrs jūtas mazs. Argumenti turpinās. Daži terapeiti lūgs klientus sākumā nerunāt savā starpā, bet arī uzrunāt sevi tikai ar terapeitu vai lai indivīdi ierastos vienā reizē, lai runātu brīvi. Pat šajos kontrolētos apstākļos cilvēki var ievainot un justies nederīgi. Pāru terapijā ir augsts pamešanas līmenis. Dažreiz cilvēki ierodas ar pēdējo cerību žestu, bet jau ir viena pēda pa durvīm. Vai arī viņi varētu turpināt vairākas sesijas, kas vaino viena otru un justos nedaudz apstiprināta, bet kopumā bezcerīga.

Tātad, kā mēs varam izjaukt argumentu ciklu un labāk izmantot attiecību terapijas laiku un naudu?

Ko pāris vēlas sasniegt terapijā? Vai ir kādas kopīgas vēlmes un vajadzības? Tas ir labs sākums, bet dažreiz viss ir tik uzkarsēts, ka neviena komunikācija nebūs efektīva, jo izveidots argumentu cikls, kas ir noturējies. Grīnbergs un Džonsons (1988) identificēja kaut ko, ko viņi sauca par “Negatīva mijiedarbības cikls”

Viens. Pārtrauciet ļauno negatīvo mijiedarbības ciklu

Tā ir sava veida atkārtota secība, kas reaģē uz otra aizsardzības, virsmas emocijām. Viņi runāja par grūtībām nokļūt dziļākās pamatjūtās, būt neaizsargātākam, labot saikni, atkal reaģējot viens uz otru ar empātiju. Tas ir galvenais izaicinājums pāru terapijā, liekot indivīdiem justies pietiekami droši, lai nomestu aizsardzību, apturētu argumentus un klausītos ar atvērtību, kad viņi ir ievainoti vai traks.

Filmā “Hold Me stingri” (2008) Sjū Džonsons izstrādāja šos aizsardzības, atkārtotos ciklus, runājot par to, kā cilvēki to sāk gaidīt, un ātrāk un ātrāk reaģē uz norādēm, ka argumentu cikls sākas, pat to neapzinoties. Viņa izmantoja dejas metaforu un norādīja, ka cilvēki lasa ķermeņa norādes, ka tā tiek sākta, un saņem aizsardzību, pirms viņi to zina, tad otrs partneris iestājas ar savu aizstāvību, un viņi turpina viens otru atlaist. Viņa uzsvēra, cik svarīgi ir atgūt spēju būt atvērtai un pielāgotai, uzturoties tagadnē, identificējot atkārtotu ciklu kā ienaidnieku, nevis viens otru, un strādājot kopā, lai izkliedētu un novirzītu, kad tas sākas.

Rādītājs. Iziet no satura un procesa

Tas ir kaut kas, ko terapeiti to dara, to neapzinoties, bet klienti bieži cīnās. Tas nozīmē aplūkot darbību un sekas tam, kas notiek šeit un tagad, nevis debatē par faktiem, emocijām un perspektīvām stāstā, kas tiek stāstīts. Tas tur putnu acu skatu. Lai izmantotu teātra metaforu, iedomājieties, ja kāds tikai pievērsa uzmanību tam, kas notiek scenārija dialogā, un ignorēja ainas darbību ietekmi? Būtu ļoti ierobežota izpratne par lugu.

3. Apmeklējiet notiekošo un kā tas jūtas šeit un tagad

Tā vietā, lai reaģētu, pārstrādātu un pārdzīvotu vecos modeļus, mums jāspēj klausīties iesācējus.

Tas ir vienīgais veids, kā dot iespēju reaģēt jaunos veidos, dziedinošos veidos. Ja mēs varam ņemt vērā notiekošo un reaģēt savādāk nekā jebkad agrāk, ar mazāk personīgām emocijām, ir vieta, kur izteikt empātiju pret otru cilvēku un atjaunot saikni. Tas ir daudz vieglāk, ja abi cilvēki saprot, kas notiek, un ja maiga, bet tieša rokasgrāmata, piemēram, uz emocijām vērsts vai uz piesardzību, var izglītot klientus par šo procesu.

Terapeitam ir jāpalīdz izveidot un turēt drošu vietu, lai abi apgūtu jaunus saistītos veidus, vienlaikus jūtoties apstiprināti, jūtoties ievainoti. Ja pāris var iemācīties atlaist argumentus un reaģēt jaunos, empātiskos veidos viens otram, nevis terapija, var būt veiksmīgs. Ne viss saturs tiks apstrādāts, ne visa pagātne tiks pārskatīta, bet jaunie empātiskie komunikācijas veidi ļauj pārim rīkus, kas viņiem nepieciešami, lai atrisināt.